Atgriešanās

• 3 min read

Mostos agri, ar pūlēm atveru aizputinātās durvis. Joprojām apmācies, bet vējš liekas aprimis. Visi celiņi ap būdu, kas bija labi iebradāti, tagad ir vienā līmenī, trases trajektorijas atkal būs jāmin. Mūsu virzienā vismaz ir marķējums, tā ka orientēties būs vieglāk. Suņi izskatās labi, bet jautrība gan ir noplakusi, tādi nopietni, sākas brauciena piektā diena un viņiem nav nojausma, cik ilgi mēs tā ceļosim.

Iesmērēju Tomi ķepas, suns izskatās ar dzīvi apmierināts. Tomi mani apciemoja sapnī — kad biju paņēmis viņu klēpī (dzīvē nav sanācis to izpildīt), viņš pieliecas pie manis un cilvēka balsī saka: “Vispār jau mums suņiem nav pieņemts tā darīt, bet es atļaušos!” Un apskauj mani apliekot man apkārt savas ķepas. Izrādās Tomi mīļums var iet vēl tālāk.

Mēģināsim šodien braukt tālāk. Kristīne cer uz sniega motociklu, kas varētu izbraukt aizputināto trasi, tā pārvietoties būtu daudz vieglāk. Līdz 11iem neviens nav parādījies un mēs dodamies. Suņu salikums kā vakar, varbūt Tomi var vienkārši tipināt blakus. Sākotnēji kūtrs, bet ļoti ātri pārņem grenlandiešu entuziasmu, kuriem šodien, liekas, spēka ir vairāk nekā vakar. Ātrā tempā pārvaram kāpumu un tiekam lidz kalnu būdai, kur biju paredzējis nakšņot pēc iepriekšējā plāna. Sapūstais sniegs nav škērslis, suņi svaigo sniegu gan stumj gan lēkā tam cauri brīžos, kad tas kļūst vēl dziļāks. Tagad jau vairs tik lejup līdz ielejai, kur ezera malā ir nākamā pieturvieta.

Pēc skaista nobrauciena esam Tarrekaise. Samīļoju suņus un jau nolieku atpūsties. Tikai tad izlasu zīmi, ka dežurants ir izbraucis un tikai tie, kas ir rezrvējuši naktsmājas, drīkst iekārtoties. Satieku vēl divus kungus, kuri šeit nakšņojuši un tagad dodas prom. Stugward drīz būšot atpakaļ, lai es neuztraucos. Bet man jau kautkas ir nolūzis un palikt šeit vairs nevēlos. Suņi ir spējīgi braukt tālāk, arī trase tālāk no šejienes ir labi iebraukta. Es iedodu suņiem ārkārtas pusdienas un lieku atpakaļ pie ragavām. Nākošā mītne ir pēc 6-7 km, tas mums ir veicams. Nunjes mēs sasniedzam ātri, bet nakstmītne ir upes otrā krastā, pār kuru ved trošu tilts. Paredzu lielu stīvēšanos, lai nokļūtu otrā krastā un pieņemu lēmumu turpināt ceļu garām. Ja vajadzēs, tad ar pauzi. Līdz Kvikkjokk ir aptuveni 15 km, un pa ceļam viens redeļaini caurs tilts, kura pārvarēšanai būs atkal nepieciešami speciāli manevri.

Tālāk iet rimti, arī Tomi ir atguvis noskaņojumu, rikšo prātīgi, nepārpūloties, bet ņemot savu daļu slodzes. Un šis apvidus mums jau ir zināms, grūti nojaust, kurā brīdī to atpazina arī suņi. Kā dāvana mums ir pilnīgi brīvs ceļš, nesatikām nevienu sniega moci, uz šaurā celiņa tie tomēr uztracina gan mani, gan suņus.

Kvikkjokk Torve jau skrien pa sev zināmo ceļu, kaut tas ir aizsnidzis un arī manas komandas ir citas. Bišķi patielējamies līdz esam atkal uz manis izvēlētās takas. Kalnā augšā un mājās. Grenlandieši uzreiz salien būdās, bet Tomi vēl interesē izzināt apkārtni. Būs labi sataupījies.

← Pārbaudījumu diena
You've successfully subscribed to holymotors.camp
Welcome! You are now a holymotors.camp subscriber.
Welcome back! You've successfully signed in.
Success! You are now a paying member and have access to all content.
Success! Your billing info is updated.
Billing info update failed.