Kalni, upes, ielejas

• 2 min read

Laiks ir burvīgs, saulains, gaišs. Gaiss arī iesilst, pēc sajūtas nav vēsāks kā mīnus desmit. Šķērsoju ezeru un virzos tālāk pa gleznainas upes ieleju. Vienā no pauzēm parādās asumi, Tomi sadod pa mizu Trondam, kurš nekad ātrāk neapstājas, kamēr nedabū mācību. Tagad ietur tādu intervālu, ka brīžiem brien sniegu ārpus trases. Atnesu suņiem no upes ūdeni, izrādās slāpes nav nevienam, varam turpināt ceļu. Suņu konflikts iedragā arī manu mieriņu, jūtos saspringtāks.

Izbraucam uz Pieskehaure, ezera, kas ir stiepjas vimaz 20 km garumā. Šodien līdz vakaram gribu nokļūt tā otrā pusē, kur pie kalniem ir STF stacija, tur varēšu gan uzsildīt ūdeni, gan izžāvēt drēbes. Citiem vārdiem — atpūsties paaugstināta komforta un drošības apstākļos.

Uz ezera sniegamoču taka izšķīst individuālos maršrutos un mums kļūst grūtāk noturēt virzienu. Arī vienas mašīnas iebrauktā sliede nav stingra, suņiem ķepas grimst un tas prasa papildus piepūli. Īpaši jau Trondam, kurš joprojām nelien Tomi tuvumā. Jūtu, ka Tomi ir paguris un netrādā ar atdevi. Bieži stājos tam tīrīt ķepas no ledus gabaliem, kas var izveidot uzberzumus. Grenlandiešiem tādi neveidojas. Izzūd pēdējā sniegamoča pēdas – tas ir griezies atpakaļ, bet mums vajag vēl tik uz priekšu. Torve jautājoši skatās uz mani, nav saprotams, uz kuru pusi tagad jāskrien — viss balts, līdzens un vienāds. Dodos pa priekšu, tādējādi varam kopā turēt virzienu. Esmu novērojis, ka paaugstinātas grūtības apstākļos, mācīties un atkārtot komandas nav laba ideja. Suns savu enerģiju taupa un fokusē uz būtisko. Šobrīd uzdevums ir turpināt ceļu, lai arī visi jūtam nogurumu un suņi par daudzdiennieku nebija informēti. Tomi jau uzskatāmāk sabotē kustību, sāku atkal šaubīties vai nedaru tam pāri. Esmu pārliecināts, ka grenlandieši arī ir noguruši, bet tie, atšķirībā no malamuta, nemēģina atrast alternatīvus variantus kā turpināt dienu.

Saule iet uz rietu un es atkal saprotu, ka bija vērts šeit atkulties. Tieši acu priekšā saule izgaismo ledājus aiz kuriem jau ir norvēģu zeme. Dzidra, spilgta gaisma, ko nevar atainot fotogrāfijas uz izgaismotiem ekrāniem. Esmu pateicīgs par šo dienu un pasauli, kur suņi mani ir atveduši. Ap deviņiem vakarā esam kalnu stacijā, šodien nobraukti pāri par 50 km.

Pieskehaure, aiz kalniem spīd Norvēģija
Pieskehaure STF
Pieskehaure STF
Skats pa logu no mājiņas


← Un saule lec
Pārbaudījumu diena →
You've successfully subscribed to holymotors.camp
Welcome! You are now a holymotors.camp subscriber.
Welcome back! You've successfully signed in.
Success! You are now a paying member and have access to all content.
Success! Your billing info is updated.
Billing info update failed.