Krustceles

• 2 min read

Rīta rutīnas jau patērē mazāk laika, sāku jau pieslīpēt savu soli, lai izvairītos no liekām darbībām. Suņi paēduši, namiņš sakopts un atkal var doties tālāk.

Slavenais kritums sākas uzreiz bez brīdinājuma, nav arī īsti pārredzams, jo aizved līkumos. Īsta kalnu trase. Vēl pēc brīža pēkšņi savācas mākoņi padarot manu perspektīvu galīgi nepārredzamu. Atkal stress, bet savu rīcību kontrolēju un drošība atkal ir prioritāte. Vienbrīd centos iet bez slēpēm, plāns izgāzās, jo kritu cauri sniegam, piedevām vēl slēpes aizslīdēja lejā, protams, katra pa savu nogāzes pusi. Šķiet, ka pats stāvākais posms pat jau bija aiz muguras, kad biju jau pagalam nobažījies par savu un suņu lejā tikšanu. Lai nu kā, bet šis nobrauciens man paņēma pāris stundas.

Pavisam drīz ir Sälka STF nometne, bet tai es pabraucu garām bez pieturas. Nu jau atkal ir mierīgs ritms, trase ir puslīdz izbraukāta un tiekam uz priekšu raiti. Pa ceļam satieku vāciešu pāri, ar kuriem iepazinos Alesjaure, bet liela runāšana izpaliek, viņiem, jau iepriekš novēroju, savstarpējais kontakts ir ciešāks par saitēm ar ārpasauli. Tā ir liela atšķirība, ja ceļo ar kādu kopā. Suņi man ir lieliski biedri, bet daudzi jautājumi tomēr jāizrunā man vienam pašam ar sevi.

Nemanot tuvojos STF Singi un iebraucot nometnē es vēl nezinu, kur došos tālāk. Lēmums tiek izkalts sarunas laikā ar nometnes saimnieku, jaunu bārdainu džeku. Stāstīju viņam par suņiem, par savu un viņu pirmo pieredzi, vētru un jauko šodienas laiku. Dzēru silto limonādi un notika tas, par ko minēja Ario – es vairs negribēju apstāties. Un iešana ārā nost no takas nozīmētu tieši to. Uz Kvikkjokk! Tas bija tik vienkārši. Esmu ļoti priecīgs, ka mēs atkal šļūcam uz priekšu, šoreiz pa aizsalušas upes deltu. Man pat kādā brīdī rodas vēlme palielināt tempu, bet cenšos to slāpēt – sprinta sacensības mums ir pagātne. Lēnām ierotējam vairāk mežainā apvidū, nedaudz maigas pārmaiņas pēc kalnainās varenības. Tā, bez īpašām pieturām un atdzišanas iebraucam Kaitumjaure. Šeit, tāpat kā iepriekšējā nometnē, savu lēmumu palikt nakšņot pieņemu sarunas laikā – pirmkārt, neesmu izpētījis tālāko maršrutu, otrkārt, šeit ir varen jauka vieta. Būs mums garāks vakars, jo vēl ir tikai četri pēcpusdienā.

Uzceļu telti turpat pagalmiņa malā, turpat kur noliku pie vietas arī suņus. Vakariņas. Sarunas ar zviedru jauniešiem, kuri spēlē kāršu spēli sacenšoties zināšanās par klimata pārmaiņām. Kļūst ieinteresēti, kad uzzin, ka dzīvoju līdzīgos apstākļos kā šī apmetne. Visus pastiprināti tirdu par stāvajām nogāzēm, kas mani sagaida tālāk un saņemu pretrunīgus viedokļus. Būs rīt jālemj pašam.

← Kalni
Gaisma →
You've successfully subscribed to holymotors.camp
Welcome! You are now a holymotors.camp subscriber.
Welcome back! You've successfully signed in.
Success! You are now a paying member and have access to all content.
Success! Your billing info is updated.
Billing info update failed.