Un saule lec

• 4 min read
Tsielekjåkk pāreja



Pāri kalnam tiekam ātri, ar svaigiem spēkiem. Tālāk ceļš iet gar maziem būdu puduriem, nevar īsti saprast, vai sāmu apmetnes vai vienkārši mednieku un makšķernieku ierīkotas atpūtas vietas. Nākamais pieturas punkts — Västerfjäll, ciems diezgan nekurienē. Izskatās dzīvs un apdzīvots, dūmeņi kūp un takas svaigi izbrauktas. Piekļūt no ārpasaules te var ziemā ar sniega moci vai vasarā ar laivu pa ezeru, varētu būt kādi 10 km no parkinga otrā krastā, kur pienāk ceļš. Internets te neķer, saules paneli pie mājām liecina, ka ar elektrību arī trūcīgi, nepagūstu ciešāk novērot, kā ciems nodrošina sevi ar enerģiju. Bet malkas krāvumi ir pie katras mājas. Pusdienoju uz baznīcas lieveņa, kas, kā vēsta jumta karodziņš, celta 1955. gadā. Blakus zvanu tornis ar gaili augšā. Gaiļi torņos man jau no bērnības patīk labāk nekā krusti, kaut arī nav no cukura. Izpētu karti, pievēršot pastiprinātu uzmanību pagriezieniem, kurus nedrīkst palaist garām.


Apvidus ir līdzens, lidz ar to braucam diezgan relaksēti. Vienā no pauzēm man ienāk prātā pamainīt sastāvu un es pārlieku Tomi aizmugurē, atstājot Torvi vienu pašu priekšā. Cenšos to darīt pārliecināti un ātri, lai nesētu šaubas suņos, kuri diezgan labi lasa emocijas. Torve minstinās, un kāpjas atpakaļ pie sava seniorpartnera, bet tikko atskan komanda “aiziet”, viņa jau joņo priekšā pārējiem. Būt priekšā ir psiholoģiska slodze, suns saprot, ka aiz viņa seko citi un tā ir liela atbildība. Maiņas rezultātā motivāciju zaudē Tronds, kurš, lai gan pozīcija tā pati, vairs nav koncentrēts uz darbu, bet mēģina visādi iznesties pievēršot sev uzmanību no Tomi, kurš tagad ir blakus sasniedzamā attālumā.

People say I'm a one-hit wonder | But what happens when I have two?

Galvā man čukst Sharon van Etten. Viņas emocinālās lirikas pavada mani bieži, kad esmu viens kautkur ārā. Ceļš diezgan relaksēts un apziņa arī sāk klejot, raugot kur izstiepties. Kur varētu būt pasaulē labākā apmetnes vieta? Lieliska vieta, bet ja tālāk ir kautkas vēl foršāks? Ja nu šī bija pēdējā foršā vieta un nāksies nožēlot, ka nepaliku pie šīs izvēles? Saprotu, ka prāts mani grib apspēlēt. Nenožēlošu neko, pat ja lēmumi nebūs veiksmīgi. Tā pati Šārona intervijā minēja, ka pārāk aizpeldot pagātnē pārņem depresija, savukārt par daudz ieskrienoties nākotnē uznāk trauksme. Palikšu labāk tepat, kur esmu.

Braukšanu beidzu vēlā pēcpusdienā, lai pietiek laika pa gaismu kārtīgi iekārtoties uz nakti. Suņi tāpat jau ir diezgan noguruši, aiz muguras šodien vairāk kā 30 km un kamanas daudz vieglākas nav palikušas.

.

Uzceļu telti un iekurinu nelielu ugunskuru no tuvumā salasītām kritalām. Apetīte arī ir kā zvēram, ēdu ātri, kas man nav raksturīgi. Suņi, norijuši savas porcijas ieritinās uz atpūtu. Joprojām ir diezgan vēss. Līdz ar tumsu lienu teltī atpūsties.


Rīts

Miegs ir ļoti trausls, liekas, ka neesmu gulējis, bet tas nav tiesa. Varbūt tas ir trauslais zvēra miegs, kad jābūt gatavam lēkt augšā, ja parādās ārēji draudi. Pēkšņi atmiņā uzaust ļoti spilgta sapņa epziode, kur pie manis no aizsaules ierodas Antonijs Bordēns ar vienu bet ļoti konktrētu ziņu: "Didzi," viņš saka, "Mūsu dzīve iegūst jēgu caur gaumi. Tu varētu ļaut tai vairāk izpausties!" Un viss. Tas bija tieši tik īsi un lakoniski, ka ļoti aizķērās. Paldies.

Ārā auksts, pirmais uzdevums ir tikt pie rīta kafijas. Ugunskuru nekurināšu, apkārtnē atrodamie žagari diezgan slinki dega. Plītiņa atsakās darboties, sāku palikt nervozs. Ir auksts un salst arī rokas, varētu būt ap -20C. Sāku aizvien vairāk ilgoties pēc kafijas, bet nespēja izkausēt sniegu jau sāk uztraukt nopietnāk. Rezerves prīmuss ar gāzes baloniņu arī strādā formāli — deglis darbojas, bet siltumadeve šādos mīnusos gandrīz nekāda, gāze vienkārši negaro. Kautkā pierunāju plītiņu, ūdens kaut lēnām, bet silst, uz kafiju gaidu vēl minūtes divdesmit. Bet fakts, ka joprojām varu uzvārīt ūdeni liekas kā Dieva dāvana. Džo Hendersons, kurš apceļo Arktiku ar malamutu komandu kautkādā brīdī ir kluvis stipri reliģiozs, un tagad saprotu, kā var viegli nonākt pie Dieva eksistences pierādījumiem. Plītiņa darbojas. Aleluja.

Suņiem brokastis bez ūdens, ceru, ka viņi šķidruma trūkumu nokompensēs ar sniegu. Novācu apmetni, esam gatavi jaunai dienai un ceļam, kas turpinās.

← Pametam mājas
Kalni, upes, ielejas →
You've successfully subscribed to holymotors.camp
Welcome! You are now a holymotors.camp subscriber.
Welcome back! You've successfully signed in.
Success! You are now a paying member and have access to all content.
Success! Your billing info is updated.
Billing info update failed.